Foto: no atvērtiem avotiem
Kādas pazīmes liecina par zemu inteliģenci, kā to uzlabot?
Avots:
Inteliģence ietver spējas mācīties, domāt, risināt problēmas un pielāgoties jaunām situācijām, kas izpaužas cilvēka uzvedībā un ieradumos. Ņemot to vērā, daži ieradumi var liecināt par personas intelekta trūkumu.
Psihologi ir nosaukuši 8 noteiktas uzvedības iezīmes, kas var liecināt par zemāku intelektuālo attīstību. Jūs varat uzlabot savu inteliģenci, mainot šos ieradumus.
Ziņkārības trūkums, vienaldzība pret pasauli
Zinātkāre ir saistīta ar inteliģenci. Ne velti pats Alberts Einšteins par sevi teica: “Man nav īpaša talanta. Es esmu tikai kaislīgi zinātkārs.” Psihologi piekrīt Einšteinam un uzskata, ka zinātkārs prāts ir galvenais augstāka intelekta rādītājs.
Tāpēc nav pārsteidzoši, ka zinātkāres trūkums var nozīmēt pretējo. Ja cilvēks neinteresējas par pasauli, neizrāda interesi par jaunām lietām, nav aizrautīgs, nekas viņu neinteresē, tas var liecināt par zemāku intelekta līmeni.
Taču atcerieties, ka zinātkāri var attīstīt – nekad nav par vēlu izrādīt lielāku interesi par apkārtējo pasauli.
Lietu atlikšana uz rītdienu, bieža atlikšana.
Prokrastinācija jeb kavēšanās ir psiholoģisks termins, ar ko apzīmē cilvēka tieksmi atlikt nepatīkamus uzdevumus uz vēlāku laiku un mēģina nodarboties tikai ar tiem, kas sagādā prieku vai ātrāku rezultātu.
Mēs visi laiku pa laikam kavējamies, taču, kā uzskata psihologi, bieža un hroniska kavēšanās var liecināt par intelekta samazināšanos. Paradums atlikt darbu, neefektīva laika plānošana un nespēja saprātīgi izmantot savu laiku ietekmē mūsu izpildprasmes – inteliģences sastāvdaļu.
Hroniska kavēšanās ne tikai rada nevajadzīgu stresu, bet arī ietekmē vispārējo produktivitāti un darba kvalitāti. Tomēr šo uzvedību var pārvarēt, izvirzot reālistiskus mērķus, sadalot uzdevumus saprotamos gabalos un apbalvojot sevi par to savlaicīgu izpildi. Šādā veidā jūs varat ne tikai palielināt savu produktivitāti, bet arī uzlabot problēmu risināšanas spējas un lēmumu pieņemšanas prasmes.
Nespēja klausīties
Vai esat kādreiz pamanījuši, ka daži cilvēki neprot klausīties vai, pareizāk sakot, nespēj sadzirdēt sarunu biedru. Pēc psihologu domām, sliktas klausīšanās prasmes var liecināt par zemāku inteliģences līmeni.
Fakts ir tāds, ka klausīšanās prasmes prasa saprast, interpretēt un izvērtēt teikto, kas prasa ievērojamu kognitīvo apstrādi. Līdz ar to, ja sarunu biedram ir grūtības sekot līdzi sarunai un viņš palaiž garām galvenos punktus, tas var liecināt par kognitīviem traucējumiem.
To apstiprina pētījumi, kas liecina, ka tie, kuri prot klausīties, ne tikai labāk saprot citus, bet arī labāk nekā citi spēj risināt problēmas un pieņemt lēmumus. Tas ir tāpēc, ka aktīva klausīšanās uzlabo mūsu spēju apstrādāt informāciju un kritiski domāt, kas ir svarīgs intelekta aspekts.
Patiesībā klausīšanās ir kas vairāk nekā tikai vārdu dzirdēšana, tā ir spēja saprast un interpretēt. Tāpēc nākamajā sarunā pārliecinieties, ka klausāties, jo tas var ievērojami uzlabot jūsu kognitīvās spējas.
Nespēja pielāgoties
Psihologi augstu intelekta līmeni bieži saista ar spēju pielāgoties jaunām situācijām un videi. Tas ir tāpēc, ka pielāgošanās pārmaiņām prasa problēmu risināšanas prasmes, radošumu un spēju ātri domāt, kas ir intelekta pazīmes. Atvērtība pārmaiņām, spēja pielāgoties ne tikai atvieglo dzīvi, bet arī ir inteliģences pazīme. Pieņemiet pārmaiņas, mācieties no jaunas pieredzes un ļaujiet attīstīties savai inteliģencei.
Nevēlēšanās sevi pilnveidot
Personīgā izaugsme un sevis pilnveidošana ir ceļojums mūža garumā. Tas prasa vēlmi mācīties, mainīties un, pats galvenais, apzināties savas vājās puses.
Tomēr ir cilvēki, kuri vienmēr ir apmierināti ar savu pašreizējo stāvokli, bez vēlmes attīstīties vai pilnveidoties, kas liecina par zemu inteliģences līmeni. Kāpēc? Tāpēc, ka vēlme attīstīties un pilnveidoties nozīmē pašapziņu, kritisko domāšanu un spēju pieņemt jaunus izaicinājumus.
Dzīve ir skaists izaugsmes un mācīšanās ceļojums. Katra diena ļauj mums kļūt par labāku sevis versiju. Tāpēc neizvairieties no šīm iespējām. Pieņemiet tās no visas sirds.
Pārmērīga paļāvība uz savām zināšanām
Pārliecinātība ir lieliska īpašība, taču tā, īpaši attiecībā uz savām zināšanām, var būt lamatas. Pārmērīga pašpārliecinātība var novest pie nespējas atzīt kļūdas, kavējot mācīšanos un izaugsmi. Tā var arī bloķēt jaunas informācijas apgūšanu, zaudējot attīstības perspektīvu.
Secinājums šeit ir vienkāršs: saglabāt pazemību, atzīt, ka vienmēr ir kaut kas un kāds, no kā mācīties un augt. Esiet atklāti, atzīstiet savas kļūdas un nekad nepārstājiet mācīties.
Atšķirīgu viedokļu ignorēšana
Iedomājieties pasauli, kurā visi domā vienādi. Tas ne tikai izklausās garlaicīgi, bet arī varētu liecināt par zemāku inteliģences līmeni.
Psihologi norāda, ka atšķirīgu viedokļu ignorēšana un strikta pieturēšanās pie sava viedokļa liecina par mazāku kognitīvo elastību. Lai izprastu dažādus viedokļus, ir vajadzīga empātija, kritiskā domāšana un spēja risināt problēmas.
Tātad, ja jūs pastāvīgi noraidāt citu cilvēku viedokļus vai uzskatus, iespējams, ir pienācis laiks mainīties.
Zema pašapziņa
Pašapziņa ir viena no galvenajām inteliģences īpašībām. Cilvēki, kuriem trūkst pašapziņas, kuri neizprot savas stiprās un vājās puses, bieži vien ir neizdevīgā stāvoklī, kad runa ir par intelektuālo attīstību. Galu galā pašapziņa prasa pašrefleksiju, emocionālo inteliģenci un spēju sevi kritiski analizēt, kas ir augstākā intelekta pazīme. Bez tās personīgā izaugsme un mācīšanās kļūst sarežģīta.
Tāpēc pārdomājiet savu rīcību, lēmumus, uzvedību un ieradumus. Labāk izprotiet sevi un mainiet ieradumus, kas liecina par zemu inteliģenci, attīstiet sevi un savu inteliģenci.
Vietne nav droša! Visi jūsu dati ir apdraudēti: uzbrucēji var izmantot paroles, pārlūkprogrammas vēsturi, personiskās fotogrāfijas, bankas kartes un citus personas datus.
